Paplašinātā meklēšana
Meklējam pienākums.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (27):
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
- tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
- zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
- istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
- pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- lopu meita kalpone, kuras pienākums ir rūpēties par lopiem.
- istabenis Kalpone, kuras pienākums ir uzkopt istabas.
- istabas meita kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
- kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
- darbs kaulus nelauž piemērots, paveicams uzdevums, pienākums.
- kalpība Piespiesta kalpošana, atkarība, pakļautība, pienākums strādāt kā labā.
- karaklausība Pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.
- neizpilde Stāvoklis, kad (kas, piem., saistības, pienākums) netiek izpildīts.
- sētnieks Strādnieks, kura darba pienākums ir uzturēt kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, zaļo zonu, kāpņu telpas.
- parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piem., ar darbu, rīcību; šāda morāla saistība.
- darbs Uzdevums, pienākums; tas, kas jādara.
- šķūtis Zemniekiem uzlikts pienākums ar savu transportu veikt (kā) pārvadāšanu.
pienākums citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV