nerrs
nerrs [nȩr̃rs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
PiemēriKaraļa nerrs.
- Karaļa nerrs.
- Galma nerrs.
1.1.pārnestā nozīmē Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
PiemēriPadarīt par nerru.
- Padarīt par nerru.
- Labi, ka viņš nebija tāds nerrs, kas no nieka skūpsta iedomātos diez ko.
Cilme:No senaugšvācu narro.