Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nervozēt
nervozēt [nȩr̃vozêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt nervozam.
PiemēriNervozēt pirms eksāmena.
1.1.transitīvs Padarīt (kādu) nervozu; uztraukt, satraukt.
PiemēriPiespiedām pretinieka komandu nervozēt.