nervs
nervs [nȩr̃vs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
PiemēriNervu šūna.
- Nervu šūna.
- Nervu šķiedra.
- Ožas, redzes nervs.
- Trijzaru nervs.
Stabili vārdu savienojumiCentrālā nervu sistēma. Nervu slimības.
- Centrālā nervu sistēma — galvas un muguras smadzenes.
- Nervu slimības — slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- Trofiskais nervs — nervs, kas regulē vielmaiņu un audu barošanu.
1.1.formā: daudzskaitlis Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
PiemēriStipri, vāji nervi.
- Stipri, vāji nervi.
- Nomierināt nervus.
Stabili vārdu savienojumiBojāt nervus. Nervi netur. Nervi uzdod.
- Bojāt nervus sarunvaloda — likt uztraukties, nervozēt.
- Nervi netur sarunvaloda — būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- Nervi uzdod — būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- Nervu zāles sarunvaloda — nomierinošie zāļu līdzekļi.
1.2.Psihiska izturība, pacietība.
PiemēriTas prasīja nervus.
- Tas prasīja nervus.
2.formā: vienskaitlis Tas, kas nosaka (kā) būtību, eksistenci.
PiemēriIzjust laikmeta nervu.
- Izjust laikmeta nervu.
- Dziesmas nervs.
- Romāna dramatiskais nervs.
Stabili vārdu savienojumiDzelzs nervi. Nervi čupā. Nervi kā striķis. Nervu kamols. Tērauda nervi.
- Dzelzs nervi idioma — saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Nervi čupā idioma — sarunvaloda saka, ja cilvēks nespēj savaldīties, ir pārlieku nervozs.
- Nervi kā striķis idioma — sarunvaloda saka par cilvēku, kas stresa situācijās spēj palikt mierīgs.
- Nervu kamols idioma — ļoti nervozs cilvēks.
- Tērauda nervi idioma — saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Veģetatīvā nervu sistēma — nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānu un regulē vielmaiņu.
- Zāģēt nervus (kādam) sarunvaloda — kaitināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
Cilme:No latīņu nervus ‘dzīsla, nervs’.