nervs
nervs [nȩrvs] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
PiemēriNervu šūna.
Stabili vārdu savienojumiCentrālā nervu sistēma. Nervu slimības.
1.1.formā: daudzskaitlis Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
PiemēriStipri, vāji nervi.
Stabili vārdu savienojumiBojāt nervus. Nervi netur. Nervi uzdod.
1.2.Psihiska izturība, pacietība.
PiemēriTas prasīja nervus.
2.formā: vienskaitlis Tas, kas nosaka (kā) būtību, eksistenci.
PiemēriIzjust laikmeta nervu.
Stabili vārdu savienojumiDzelzs nervi. Nervi čupā. Nervi kā striķis. Nervu kamols. Tērauda nervi.
Cilme:No latīņu nervus ‘dzīsla, nervs’.