kurators
kurators lietvārds; vīriešu dzimte
kuratore lietvārds; sieviešu dzimte
1.Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
PiemēriMācību kurators .
1.1.Persona, kas profesionāli organizē kādu (piem., mākslas) pasākumu un pārrauga tā norisi.
PiemēriPazīstams izstāžu kurators .
Cilme:No latīņu curator ‘aizgādnis’.