pienākt
pienākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu darbības vārds; intransitīvs
1.Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPienākt pie loga, durvīm.
- Pienākt pie loga, durvīm.
- Pienākt meitenei klāt.
2.Piebraukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriCikos pienāk vilciens?
- Cikos pienāk vilciens?
- Ostā pienācis prāmis.
- Autobuss drīz pienāks.
2.1.Tikt piesūtītam, piegādātam.
PiemēriPienākusi vēstule.
- Pienākusi vēstule.
3.formā: trešā persona Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
PiemēriPienākusi ziema.
- Pienākusi ziema.
- Pienācis vakars.
- Katram reiz pienāks vecums.
- Pienāca laiks, kad vajadzēja doties projām.
3.1.Iestāties, iesākties (piem., par notikumiem, parādībām).
PiemēriPienākuši svētki.
- Pienākuši svētki.
- Pienākusi jubilejas reize.
4.Pievienoties, papildinot (kā) daudzumu, apjomu.
PiemēriPa svētkiem svars pienācis klāt.
- Pa svētkiem svars pienācis klāt.
4.1.Tikt sagaidītam (par situāciju, kad kas ir iespējams, var norisināties).
PiemēriPienākusi rinda bērnudārzā.
- Pienākusi rinda bērnudārzā.
- Pienākusi mana kārta uzstāties.
5.Iegriezties, ieiet (kur, pie kāda).
PiemēriSolījos pēc dažām dienām pienākt.
- Solījos pēc dažām dienām pienākt.