locīt1
locīt [lùocît] loku, loki, loka, pag. locīju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt liekt, kustināt (ko) dažādos virzienos.
PiemēriVējš loka koku galotnes.
- Vējš loka koku galotnes.
- Straume loka ūdenszāles.
- Locīt augumu uz priekšu un atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiLocīt zāģa zobus.
- Locīt zāģa zobus — vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
1.1.pārnestā nozīmē Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
PiemēriJauneklis vēl ir lokāms.
- Jauneklis vēl ir lokāms.
- Svētībai paceltā roka lai mūsu likteņus loka, Mūžam uz labu lai loka, brīnišķā Aglonas Māt!
2.Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
PiemēriLocīt palagu, segu, galdautu.
- Locīt palagu, segu, galdautu.
- Locīt kreklu, lai ieliktu ceļasomā.
2.1.Tīt (ko garu) lokveidā, gredzenveidā.
PiemēriLocīt kopā izvilktos kabeļus.
- Locīt kopā izvilktos kabeļus.
2.2.Sakļaujot (piem., papīra) malas, veidojot locījumus, gatavot (ko no tā).
PiemēriLocīt papīra lidmašīnu.
- Locīt papīra lidmašīnu.
- Locīt laiviņu.
3.Dziedot mainīt, variēt (skaņas augstumu, balsi, melodiju).
PiemēriLocīt balsi, dziedot tautasdziesmu.
- Locīt balsi, dziedot tautasdziesmu.
- Strazds loka un vītero savu dziesmu.
3.1.pārnestā nozīmē Bieži pieminēt (kādu personu, tās vārdu, uzvārdu).
PiemēriAgrāk talantīgā sportista vārdu locīja vien speciālisti.
- Agrāk talantīgā sportista vārdu locīja vien speciālisti.
4.sarunvaloda Ēst ar lielu apetīti.
PiemēriLocīt iekšā lielas porcijas.
- Locīt iekšā lielas porcijas.
Stabili vārdu savienojumiLocīt ceļus. Locīt mēli. Locīt muguru. Locīt pūru.
- Locīt ceļus idioma — izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
- Locīt mēli idioma — daudz runāt.
- Locīt muguru idioma — 1. Smagi strādāt.2. Zemoties, izrādīt pazemību.
- Locīt pūru joma: folklora — gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.