Paplašinātā meklēšana
Meklējam locīt.
Atrasts vārdos (25):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (104):
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- pievalcēt Ar valcēšanas ierīci pielocīt vai piespiest klāt.
- atvāzt Atlocīt (ko savāztu).
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
- trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver kaulu galus locītavā.
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
- uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
- kalanētika Fizisko vingrinājumu sistēma muskulatūras un locītavu trenēšanai.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piem., plaušās, kaulu locītavās).
- aizlocīt Ielocīt (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.).
- ieloce Ielocīta (auduma) sloksne.
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
- ieritināties Ielocīties (uz iekšu).
- faltēts Ielocīts.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- ielocīt kaulus ievingrināt locekļus, locītavas.
- nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
- reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- karodziņš Īsa izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- izlocīt zāģi izlocīt zāģa zobus.
- izkustināt Izlocīt, izvingrināt (ķermeņa daļas).
- nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- līferēties Izlocīties, izvairīties; arī blēdīties.
- izlocījums Izlocīts veidojums.
- izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
- apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels [2].
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- ciska Kājas daļa no gūžas locītavas līdz ceļa locītavai; augšstilbs.
- augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai.
- potīte Kājas locītava, kas savieno pēdas un apakšstilba kaulus; izcilnis šās locītavas abos sānos.
- izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); izmežģītā locītava.
- fleksija Kustība, kuras laikā tiek saliekta locītava.
- paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
- osteoartrīts Locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums.
- artroze Locītavu slimība – deģeneratīvas izmaiņas locītavās.
- atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu); lokot iztaisnot.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus (piem., sveicinot, pateicoties).
- liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- palocīt Nedaudz uzlocīt vai salocīt.
- palocīties Nedaudz, mazliet locīties.
- pseidoartroze Neīstā locītava – anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- noliekt Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
- atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala.
- matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
- pacele Padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml.; padarīt sāpīgu (locītavu); arī izmežģīt.
- palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
- māt Palocīt galvu (piem., sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
- locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
- izlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> izlocīt [1] (1).
- divgalvainais muskulis plecu joslas muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā; gūžu joslas muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- čaukstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
- aizlocīties Refl. --> aizlocīt; tikt aizlocītam.
- nolocīties Refl. --> nolocīt; tikt nolocītam.
- pielocīties Refl. --> pielocīt (1); tikt pielocītam.
- salocīties Refl. --> salocīt (1); tikt salocītam.
- uzlocīties Refleksīvs --> uzlocīt; uzliekties uz augšu.
- plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
- elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
- norotīt Rotījot nolocīt uz leju (ko uzrotītu); rotījot nolocīt (ko) uz leju.
- atrotīt Rotot (uz augšu) atlocīt; uzrotīt.
- saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- aploksne Salocīts un salīmēts papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ievietošanai (pasta sūtījumiem).
- menisks Sirpjveida skrimslis ceļa locītavā.
- kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
- iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
- podagra Slimība, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās.
- sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
- palocīt Spēt, varēt locīt.
- palocīties Spēt, varēt pieliekties, locīties.
- uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
- uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
- uzraut Strauji uzcelt, uzlocīt u. tml. uz augšu.
- tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
- māzerains Tāds, kam šķiedras ir izlocītas, neregulāri sakārtotas (par koksni); svēdrains.
- lokans Tāds, kas viegli liecas, bet nelūst; tāds, ko var locīt.
- salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
- saskrullēties Uzlocīties uz augšu.
- zaķauss Uzlocīts, saburzīts (piem., burtnīcas) lapas stūris.
- uzritināt Uzrotīt, uzlocīt.
- poliartrīts Vairāku vai visu locītavu iekaisums.
- ievilkt Velkot panākt, ka (izmežģīta locītava) atgūst normālu stāvokli.
- dziļās vēnas vēnas, kas savāc asinis no muskulatūras, locītavām un skeleta.
- ielocīties Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
- vēzītis Zirga kāju posms starp kronīša locītavu un pēdu.
locīt citās vārdnīcās:
MEV