Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
atlocīt
atlocīt [atlùocît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju darbības vārds; transitīvs
atlocīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Lokot atvērt (ko salocītu); lokot iztaisnot.
PiemēriAtlocīt vēstuli, avīzi.
  • Atlocīt vēstuli, avīzi.
  • Atlocīt salocīto programmu.
  • Atlocīt salveti.
  • Atlocīt metramēru.
2.Lokot pavērst (kā malu, galu) uz augšu, atpakaļ u. tml.
PiemēriAtlocīt papīra malu, drānas galu.
  • Atlocīt papīra malu, drānas galu.
2.1.Atrotīt.
PiemēriAtlocīt piedurknes līdz elkoņiem.
  • Atlocīt piedurknes līdz elkoņiem.
  • Atlocīt bikses pāri ceļiem.
Stabili vārdu savienojumiAtlocīt piedurknes.