uzraut
uzraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds; transitīvs
uzrāvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzraut smago mugursomu plecos.
- Uzraut smago mugursomu plecos.
- Uzraut laivu krastā.
1.1.Strauji uzcelt, uzlocīt u. tml. uz augšu.
PiemēriUzraut mēteļa apkakli.
- Uzraut mēteļa apkakli.
- Uzraut uz augšu bikšu galus.
1.2.Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriAiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
- Aiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
- Mani uzrāva uz perona.
1.3.Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
PiemēriKalnā tūristus uzrauj gaisa tramvajs.
- Kalnā tūristus uzrauj gaisa tramvajs.
1.4.Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
PiemēriViesulis uzrāva gaisā pat smagus priekšmetus.
- Viesulis uzrāva gaisā pat smagus priekšmetus.
- Vēja pūsma uzrauj uz augšu kreklu.
1.5.Uzcelt ar īpašu svarcelšanas paņēmienu (raušanas disciplīnā).
PiemēriSvarcēlājs uzrāva 150 kilogramu smagu stieni.
- Svarcēlājs uzrāva 150 kilogramu smagu stieni.
1.6.Ar muskulatūru uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
PiemēriVīrietis uzrauj plecus un smejas.
- Vīrietis uzrauj plecus un smejas.
- Uzraut uz augšu uzacis.
1.7. Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu.
PiemēriMeitene ar uzrautu deguntiņu.
- Meitene ar uzrautu deguntiņu.
- Viegli uzrauta augšlūpa.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
PiemēriNo miega uzrāva klauvēšana.
- No miega uzrāva klauvēšana.
- Agrā rītā visi ir uzrauti kājās.
3.Strauji velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzraut spilvenu uz galvas.
- Uzraut spilvenu uz galvas.
- Uzraut uz kājām segu.
- Applaucēties, uzraujot sev virsū karstu šķidrumu.
3.1.Strauji uzģērbt, uzvilkt.
PiemēriUzraut mugurā kreklu.
- Uzraut mugurā kreklu.
- Uzraut vējjaku un skriet ārā.
- Uzrauju kurpes, kas gadās pa rokai.
4.Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
PiemēriUzraut zeķubikses uz sola.
- Uzraut zeķubikses uz sola.
5.sarunvaloda Ātri uzbūvēt, izgatavot u. tml.
PiemēriKaimiņš pāris gados uzrāva māju.
- Kaimiņš pāris gados uzrāva māju.
- Vajag pirti uzraut.
- Uzraut darbu pa vienu nakti.
6.sarunvaloda Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
PiemēriUzraut jautru melodiju.
- Uzraut jautru melodiju.
- Uzraut pokeru.
- Uzraut valsi.
Stabili vārdu savienojumiUzraut dūmu. Uzraut sērkociņu.
- Uzraut dūmu — sarunvaloda aizsmēķēt, smēķēt.
- Uzraut sērkociņu — cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.