uzraut
uzraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu transitīvs, darbības vārds
uzrāvums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzraut smago mugursomu plecos.
1.1.Strauji uzcelt, uzlocīt u. tml. uz augšu.
PiemēriUzraut mēteļa apkakli.
1.2.Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriAiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
1.3.Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
PiemēriKalnā tūristus uzrauj gaisa tramvajs.
1.4.Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
PiemēriViesulis uzrāva gaisā pat smagus priekšmetus.
1.5.Uzcelt ar īpašu svarcelšanas paņēmienu (raušanas disciplīnā).
PiemēriSvarcēlājs uzrāva 150 kilogramu smagu stieni.
1.6.Ar muskulatūru uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
PiemēriVīrietis uzrauj plecus un smejas.
1.7. Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu.
PiemēriMeitene ar uzrautu deguntiņu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
PiemēriNo miega uzrāva klauvēšana.
3.Strauji velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzraut spilvenu uz galvas.
3.1.Strauji uzģērbt, uzvilkt.
PiemēriUzraut mugurā kreklu.
4.Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
PiemēriUzraut zeķubikses uz sola.
5.sarunvaloda Ātri uzbūvēt, izgatavot u. tml.
PiemēriKaimiņš pāris gados uzrāva māju.
6.sarunvaloda Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
PiemēriUzraut jautru melodiju.
Stabili vārdu savienojumiUzraut dūmu. Uzraut sērkociņu.