uzrēkt
uzrēkt -rēcu [-rȩ̀cu], -rēc, -rēc [-rȩ̀c], pag. -rēcu intransitīvs, darbības vārds
1.Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi rēkt; neilgu laiku, arī reizēm rēkt.
PiemēriLauva traucētājam brīdinoši uzrēc.
1.1.pārnestā nozīmē Skaļi, dusmīgi izkliegt.
PiemēriAtļauties rupji uzrēkt darbiniekam.