uzriet
uzriet -reju, -rej, -rej, pag. -rēju darbības vārds; intransitīvs
1.Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi riet; neilgu laiku, arī reizēm riet.
PiemēriSuns uzrej garāmgājējam.
- Suns uzrej garāmgājējam.
- Suņi atnācējam slinki uzrej.
- Mūsu suns reti kad uzrej.
1.1.pārnestā nozīmē Skaļi, dusmīgi uzkliegt.
PiemēriVīrietis man rupji uzrēja.
- Vīrietis man rupji uzrēja.