Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzriktēt sarunvaloda
uzriktēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Uzlikt, uzstādīt.
PiemēriBērnu ratiņiem uzriktēt jumtiņu.
2.Sarīkot.
PiemēriVajadzētu uzriktēt talku.