uzrocis
uzrocis [uzrùocis] -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
PiemēriŪdeļādas uzrocis.
2.No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
PiemēriDarba uzroči.
2.1.Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
PiemēriUzroči notur bērnu virs ūdens.