uzrūkt
uzrūkt -rūcu, -rūc, -rūc, pag. -rūcu intransitīvs, darbības vārds
1.Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt.
PiemēriSuns uzrūc svešiniekam.
1.1.pārnestā nozīmē Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
PiemēriVajadzēja uzrūkt, lai dēls pieceltos skolai.