Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzrušināt
uzrušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Rušinot uzirdināt (augsni, zemes platību).
PiemēriUzrušināt zemi starp ābelēm.
  • Uzrušināt zemi starp ābelēm.
  • Uzrušināt nezāļaino dobi.
  • Meklējot barību, mežacūkas uzrušina zemi.
2.Rušinot (piemēram, platību), nejauši atrast (ko).
PiemēriDobē uzrušināt pazudušo gredzenu.
  • Dobē uzrušināt pazudušo gredzenu.