Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzrukšķēt
uzrukšķēt 3. pers. -rukšķ, pag. -rukšķēja darbības vārds; intransitīvs
Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
PiemēriCūka mierīgi uzrukšķ.