uzrullēt
uzrullēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
1.transitīvs Uztīt (ko) rullī, izveidot (kā) rulli.
PiemēriUzrullēt vati uz kociņa.
- Uzrullēt vati uz kociņa.
- Uzausto audumu uzrullē uz veltņa.
- Uzrullēt spageti uz dakšiņas.
- Uzrullēt matus uz matu ruļļiem.
- No kartona uzrullēt cauruli.
1.1.Uzrotīt.
PiemēriUzrullēt bikšu staras augšā.
- Uzrullēt bikšu staras augšā.
- Uzrullēt krekla piedurknes.
2.transitīvs Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzrullēt virsmai krāsu.
- Uzrullēt virsmai krāsu.
3.sarunvaloda, intransitīvs Uzbraukt.
PiemēriUzrullēt pa tilta uzbrauktuvi.
- Uzrullēt pa tilta uzbrauktuvi.
- Auto lēnām uzrullē uz ceļa.