uzrunāt
uzrunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
PiemēriPieklājīgi uzrunāt blakussēdētāju.
- Pieklājīgi uzrunāt blakussēdētāju.
- Pirms koncerta uzrunāt klausītājus.
- Uzrunāt ar "jūs", ar "tu".
- Uzrunāt vārdā un uzvārdā.
1.1.Vērsties (pie kāda, piemēram, ar piedāvājumu).
PiemēriFilmas mūzikas veidošanai uzrunāt pazīstamu komponistu.
- Filmas mūzikas veidošanai uzrunāt pazīstamu komponistu.
- Par stāšanos partijā mani uzrunāja vairākkārt.
1.2.pārnestā nozīmē Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
PiemēriRežisors izrādē uzrunā skatītāju.
- Režisors izrādē uzrunā skatītāju.
- Dziedātājai piemīt spēja uzrunāt pūli.
1.3.pārnestā nozīmē Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
PiemēriGleznotās ainavas uzrunā daudzus.
- Gleznotās ainavas uzrunā daudzus.
- Izrāde uzrunās jauniešu auditoriju.
- Mani uzrunāja ārkārtīgi skaistā Norvēģijas daba.