uzrunāt
uzrunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
PiemēriPieklājīgi uzrunāt blakussēdētāju.
1.1.Vērsties (pie kāda, piemēram, ar piedāvājumu).
PiemēriFilmas mūzikas veidošanai uzrunāt pazīstamu komponistu.
1.2.pārnestā nozīmē Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
PiemēriRežisors izrādē uzrunā skatītāju.
1.3.pārnestā nozīmē Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
PiemēriGleznotās ainavas uzrunā daudzus.