uzrūgt
uzrūgt 3. pers. -rūgst, pag. -rūga darbības vārds; intransitīvs
uzrūgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavību.
PiemēriMīkla uzrūgst un paceļas.
2.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam.
PiemēriPēc lietiem augsne uzrūgusi.