uzrīdīt
uzrīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriUzrīdīt svešiniekam suni.
2.Uzsūtot (kādam, piemēram, varas pārstāvjus, pārbaudītājus), panākt, ka (tam) rodas nepatikšanas, grūtības.
PiemēriUzrīdīt iestādījumam policiju.