Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzraudzīt
uzraudzīt -raugu, -raugi, -rauga, pag. -raudzīju transitīvs, darbības vārds
1.Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
PiemēriUzraudzīt bērnus, kamēr vecāki darbā.
1.1.Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
PiemēriUzraudzīt māju saimnieka prombūtnes laikā.
1.2.Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
PiemēriUzraudzīt ēkas būvniecību.