Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzraukt
uzraukt -raucu, -rauc, -rauc, pag. -raucu transitīvs, darbības vārds
uzraukties atgriezenisks, darbības vārds
1.Raucot uzvirzīt uz augšu.
PiemēriUzraukt uzacis.
1.1. Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu.
PiemēriMeitene ar uzrauktu degunu.