Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izlocījums
izlocījums [izlùocĩjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Paveikta darbība, rezultāts → izlocīt [1] (1).
PiemēriZāģa zobu izlocījums.
1.1.Izlocīts veidojums.
PiemēriCilpveidīgi izlocījumi.