izlīst
izlīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu darbības vārds; intransitīvs
1.Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
PiemēriPēc lietus virs zemes izlien sliekas.
1.1.Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
PiemēriIzlīst no alas.
1.2.Klusi, nemanāmi iziet, iznākt.
PiemēriIzlīst no pagraba.
2.formā: trešā persona Uzdīgt, izspraukties (par augiem).
PiemēriNo zemes izlīduši jaunie, zaļie asni.
2.1.Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
PiemēriPaceļot rokas, no svārkiem izlīda blūze.
2.2.Lēnām, pakāpeniski izvirzīties un kļūt redzamam.
PiemēriCauri mākoņiem izlien pirmie saules stari.
2.3.Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriNo ceļa līkuma izlien automašīna.
2.4.pārnestā nozīmē Parādīties, kļūt redzamam (par ceļu, upi u. tml.).
PiemēriMazā upīte te izlien no meža, te atkal pazūd.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)līst no ādas laukā. (Iz)līst vai no ādas (ārā). Izlīst (kā kamielim) caur adatas aci.