Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izlikt
izlikt -lieku, -liec, -liek, pag. -liku transitīvs, darbības vārds
1.Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
PiemēriIzlikt pirkumus no somas.
1.1.Iznest un novietot (kur ārā).
PiemēriIzlikt karogu pie mājas.
2.Izvietot, novietot (ko) noteiktā nolūkā.
PiemēriIzlikt putnu būrīšus.
Stabili vārdu savienojumiIzlikt kārtis.
2.1.Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
PiemēriIzlikt policijas posteņus.
3.Izklāt, nosegt (ar kādu materiālu).
PiemēriIzlikt vannas istabu ar flīzēm.
4.Likt, panākt, ka atstāj, atbrīvo (dzīvokli, telpas u. tml.).
PiemēriIzlikt no dzīvokļa īrniekus.
5.Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
PiemēriIzlikt atzīmes par pirmo semestri.
6.Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
PiemēriIzlikt savas domas uz papīra.
7.sarunvaloda Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
PiemēriIzlikt savu naudu kopējai dāvanai.
7.1.Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
PiemēriIzlikt visus savus spēkus.
Stabili vārdu savienojumiIzlikt cilpas. Izlikt lamatas. Izlikt sirdi uz delnas. Izlikt slazdus.