izlietot
izlietot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
izlietoties darbības vārds; atgriezenisks
izlietojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iztērēt, izmantot (naudu kādam nolūkam).
PiemēriIzlietot visu algu ģimenes vajadzībām.
1.1.Patērēt, izmantot (visu vai noteiktu kā daudzumu).
PiemēriIzlietot visu krēma bundžiņu.
1.2.Iztērēt (piem., spēku, laiku, enerģiju).
PiemēriIzlietot vairāk spēka nekā vajadzīgs.
2.Lietot, izmantot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā izgatavošanai); izmantot (ko kādam nolūkam).
PiemēriDzintaru no seniem laikiem izlieto rotaslietu pagatavošanai.
2.1.Izmantot, mērķtiecīgi lietot (garīgajā darbībā, jaunradē, valodā u. tml.).
PiemēriIzlietot visus iespējamos līdzekļus.
2.2.Izmantot (gadījumu, apstākļus, situāciju u. tml.).
PiemēriIzlietot gadījumu, lai atzītu savu kļūdu.