izlikties
izlikties -liekos, -liecies, -liekas, pag. -likos darbības vārds; atgriezenisks
1.Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
PiemēriIzlikties par gudrinieku.
- Izlikties par gudrinieku.
- Izlikties vienaldzīgam, priecīgam.
- Zēns izlikās, ka nedzird aizrādījumu.
- Gājējs izlikās nevienu neredzam.
- Bērns izlikās aizmidzis.
2.Likties, šķist.
PiemēriVēl nekad Jetiņa Reinim nebija izlikusies tik skaista. Viņš brīnījās, vai citiem cilvēkiem nav acu pierē, ka neierauga.
- Vēl nekad Jetiņa Reinim nebija izlikusies tik skaista. Viņš brīnījās, vai citiem cilvēkiem nav acu pierē, ka neierauga.
Stabili vārdu savienojumiIzlikties par beigtu.
- Izlikties par beigtu idioma — sarunvaloda nereaģēt.