izlīt
izlīt -līstu, -līsti, -līst, pag. -liju darbības vārds; intransitīvs
1.Līstot iztecēt, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
PiemēriZupa izlīst no šķīvja.
1.1.pārnestā nozīmē Plaši izplatīties (piem., par gaismu, siltumu).
PiemēriVasaras saule izlīst pār laukiem un pļavām.
1.2.pārnestā nozīmē Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
PiemēriIlgi krājies rūgtums izlija vienā mirklī.
2.Izmirkt, samirkt lietū.
PiemēriGājēji bija izlijuši līdz pēdējai vīlītei.
2.1.formā: trešā persona Līstot lietum, samazināties, izzust (par mākoņiem).
PiemēriIzlijis mākonis.