Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izlocīt1
izlocīt [izlùocît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju darbības vārds; transitīvs
1.Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
PiemēriIzlocīt no papīra kuģīti.
  • Izlocīt no papīra kuģīti.
1.1.Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
Stabili vārdu savienojumiIzlocīt zāģi.
2.Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
PiemēriJūras vēju izlocītas priedes.
  • Jūras vēju izlocītas priedes.
3.Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
PiemēriKoristi izloka balsis.
  • Koristi izloka balsis.
  • Svilpoja strazds, dažādi izlocīdams savu dziesmu.
  • Gari izlocīts svilpiens.
Stabili vārdu savienojumiIzlocīt kājas.
  • Izlocīt kājas idioma — 1. Izkustēties pēc sēdēšanas; pastaigāties.2. Padejot.