Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kauls
kauls lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
PiemēriGūžas kauls.
  • Gūžas kauls.
  • Kaula plēve, smadzenes.
  • Kaula lūzums.
  • Kaulu deformācija.
  • Kaulu tuberkuloze.
Stabili vārdu savienojumiAstes kauls. Atslēgas kauls. Bļodas kauli.
  • Astes kauls mugurkaula nobeigums no neattīstītiem astes skriemeļiem.
  • Atslēgas kauls joma: anatomija plecu joslas kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšu kaulu.
  • Bļodas kauli kauli, kas veido iegurni.
  • Krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
  • Spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
1.1.formā: daudzskaitlis Cilvēka ķermenis, locekļi.
PiemēriSāp visi kauli.
  • Sāp visi kauli.
  • Viņam ir spēks kaulos.
Stabili vārdu savienojumiAtpūtināt kaulus. Atstiept kaulus.
2.Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
PiemēriBuljona kauli.
  • Buljona kauli.
  • Vārīt buljonu no liellopa kaula.
  • Suns grauž kaulu.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas izgatavots no šādas dzīvnieku skeleta sastāvdaļas.
PiemēriKaula adata.
  • Kaula adata.
  • Kaulu līme.
  • Kaulu milti.
3.formā: daudzskaitlis Sakaltuši dažu augu stublāji.
PiemēriDzert aveņu kaulu tēju.
  • Dzert aveņu kaulu tēju.
Stabili vārdu savienojumi(Pār)skrien skudras pa kauliem. (Pār)skrien skudras pār kauliem. (Pār)skrien skudriņas pa kauliem.