kauns
kauns vīriešu dzimte, lietvārds
1.Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
PiemēriZēnam sametās, kļuva kauns.
Stabili vārdu savienojumiKauns pa visu ģīmi; kauns pār visu ģīmi.
1.1.Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
PiemēriKauns skatīties, kā tu uzvedies.
Stabili vārdu savienojumiKā nav kauna. Ne kauna, ne goda.
2.Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
PiemēriKauns un negods.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)darīt kaunu. Kauna stabs. Kauna zīme.
2.1.Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
Stabili vārdu savienojumiKauna darbs. Kauna lieta. Kauna traips.
2.2.izsauksmes vārda nozīmē Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
PiemēriKauns, staltais daugavieti!
Stabili vārdu savienojumiAiz kauna (vai) zemē ielīst. Kaunu maizē apēdis. No kauna (vai) zemē ielīst.