kaunīgs
kaunīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kaunīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kaunīgi apstākļa vārds
kaunīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izjūt kaunu, jūtas neērti, ir kautrīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKaunīga meitene.
1.1.Nedrošs, tramīgs; tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns kaunīgi ielien būdā.