kausēt1
kausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
kausējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
PiemēriKausēt alvu ar lodāmuru.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kūst.
PiemēriSaule kausē sniegu.
2.Tehnoloģiskā procesā īpašās ierīcēs (piem., domnās, konverteros, martenkrāsnīs) iegūt.
PiemēriKausēt čugunu.
2.1.Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā.
PiemēriKausētais siers.