Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kauliņš
kauliņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → kauls.
PiemēriPirkstu kauliņi.
2.Kauleņa sēkla – kodols ar cietu apvalku.
PiemēriPlūmju, aprikožu, persiku kauliņš.
3.Viens no elementiem galda spēles komplektā (piem., neliela plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
PiemēriDambretes kauliņi.
Stabili vārdu savienojumiMetamais kauliņš.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)mest kauliņus kopā. Diezin kur (kāda) kauliņi balē. Diezin kur (kāda) kauliņi balinās.