Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kauliņš
kauliņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → kauls.
PiemēriPirkstu kauliņi.
  • Pirkstu kauliņi.
  • Vistu kauliņi.
2.Kauleņa sēkla – kodols ar cietu apvalku.
PiemēriPlūmju, aprikožu, persiku kauliņš.
  • Plūmju, aprikožu, persiku kauliņš.
  • Izņemt kauliņus no ķiršiem.
3.Viens no elementiem galda spēles komplektā (piem., neliela plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
PiemēriDambretes kauliņi.
  • Dambretes kauliņi.
  • Domino kauliņš.
  • Spēlēt ar baltajiem kauliņiem.
Stabili vārdu savienojumiMetamais kauliņš.
  • Metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar iezīmētiem punktiem no viens līdz seši.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)mest kauliņus kopā. Diezin kur (kāda) kauliņi balē. Diezin kur (kāda) kauliņi balinās.