Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kaulēt
kaulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
PiemēriKaulēt no tēva naudu.
  • Kaulēt no tēva naudu.
  • pārnestā nozīmē Kad tu atnāksi atkal, Mana ziemeļu saule? Vai man nāksies vēl ilgi Tavu siltumu kaulēt?