kaukt
kaukt kaucu, kauc, kauc, pag. kaucu darbības vārds; intransitīvs
kaucoņa lietvārds; sieviešu dzimte
kaukoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriTālumā kauc vilks.
- Tālumā kauc vilks.
- Suns žēli kauc.
2.formā: trešā persona Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriVējš kauc vantīs.
- Vējš kauc vantīs.
- Jūra kauc un krāc.
- Kaucošā boja.
- Pagriezienos riepas vien kauc.
- Sāka kaukt automašīnas signalizācija.
2.1.sarunvaloda Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
PiemēriVijole kauc.
- Vijole kauc.
3.sarunvaloda Raudāt.
PiemēriKaukt sāpēs.
- Kaukt sāpēs.
- Kaukt gribējās aiz kauna un dusmām.
3.1.Skaļi gausties, vaimanāt.
PiemēriKaukt, ka nav siltā ūdens.
- Kaukt, ka nav siltā ūdens.
- Jānīt's brēca, Jānīt's kauca Alus muca iztukšota..
Stabili vārdu savienojumiVēders kauc.
- Vēders kauc sarunvaloda — saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).