kaukt
kaukt kaucu, kauc, kauc, pag. kaucu intransitīvs, darbības vārds
kaucoņa sieviešu dzimte, lietvārds
kaukoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriTālumā kauc vilks.
2.formā: trešā persona Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriVējš kauc vantīs.
2.1.sarunvaloda Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
PiemēriVijole kauc.
3.sarunvaloda Raudāt.
PiemēriKaukt sāpēs.
3.1.Skaļi gausties, vaimanāt.
PiemēriKaukt, ka nav siltā ūdens.
Stabili vārdu savienojumiVēders kauc.