kaudze
kaudze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
PiemēriKartupeļu kaudze.
- Kartupeļu kaudze.
- Grants kaudze.
- Komposta kaudze.
- Atkritumu kaudzes.
- Drupu kaudze.
- Grābt lapas kaudzē.
- Samest dēļus kaudzē.
- Veidot siena kaudzi.
- Uz galda stāv nelasītu žurnālu kaudze.
1.1.Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
PiemēriPārdevēja ieber ogas ar kaudzi.
- Pārdevēja ieber ogas ar kaudzi.
- Karote miltu ar kaudzi.
2.Liels (kā) daudzums, skaits.
PiemēriJubilāre saņem ziedu kaudzi.
- Jubilāre saņem ziedu kaudzi.
- Aizsūtīt veselu kaudzi vēstuļu.
Stabili vārdu savienojumiMest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.). Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.). Sagāzt kaudzē.
- Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) — metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
- Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) — metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- Sagāzt kaudzē idioma — sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
- Sagāzties kaudzē idioma — sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
- Sakrist kaudzē idioma — sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.