Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kauciens
kauciens vīriešu dzimte, lietvārds
Vienreizēja paveikta darbība → kaukt; stipra, stiepta skaņa, kas rodas (kam) kaucot.
PiemēriVilka, suņa kauciens.