Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
karodziņš
karodziņš [karuõdzìņš] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → karogs.
2.Pie kāta, auklas u. tml. piestiprināts neliels auduma gabals (piem., signalizācijai).
PiemēriSarkans karodziņš.
  • Sarkans karodziņš.
  • Dzelzceļa pārbrauktuves dežurants ar dzeltenu karodziņu.
  • Vilku medības, izliekot karodziņus.
3.Īsa izlocīta līnija pie nots kātiņa.
PiemēriNots ar diviem karodziņiem.
  • Nots ar diviem karodziņiem.
Stabili vārdu savienojumiNots karodziņš.