salocīties
salocīties [salùocîtiês] -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Refl. → salocīt1; tikt salocītam.
PiemēriSalocīties ceļgalos.
- Salocīties ceļgalos.
- Ratiņu rāmis ērti un kompakti salokās.
2.formā: trešā persona Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriMašīnas disks salocījies.
- Mašīnas disks salocījies.
- Mašīnas jumts pēc avārijas ir salocījies.