Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
salocīt
salocīt [salùocît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju darbības vārds; transitīvs
1.Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
PiemēriSalocīt papīru.
1.1.Saritināt, satīt (piem., auklu, vadu) lokveidā, gredzenveidā.
PiemēriDivās vai četrās kārtās salocīta aukla.
1.2.Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
PiemēriSalocīt papīra lidmašīnu.
2.Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt2.
PiemēriSalocītas naglas.
3. Saliekams3.
PiemēriSalokāmi ratiņi.
Stabili vārdu savienojumiSalocīt pūru.