Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
samežģīt
samežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
samežģījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pagriežot, pastiepjot u. tml.; padarīt sāpīgu (locītavu); arī izmežģīt.
PiemēriKrītot samežģīt kāju.
2.Samudžināt.
PiemēriSamežģīt dziju.