izmežģīt
izmežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
izmežģīties darbības vārds; atgriezenisks
Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
PiemēriIzmežģīt rokas locītavu.
- Izmežģīt rokas locītavu.
- Kāja nav lauzta, bet izmežģīta.
- Ievilkt izmežģītos locekļus.
Stabili vārdu savienojumiMēli var izmežģīt.
- Mēli var izmežģīt — saka par ko grūti izrunājamu.