Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izmīcīt
izmīcīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Mīcīt un pabeigt mīcīt.
PiemēriIzmīcīt mālus.
  • Izmīcīt mālus.
  • Mīklu pirms maizes cepšanas kārtīgi izmīcīja.