izmīlēt
izmīlēt -mīlu, -mīli, -mīl, pag. -mīlēju darbības vārds; transitīvs
Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
PiemēriTik īsā laikā nevar spēt Ne savu rudzu lauku nokopt, Ne mīlestību izmīlēt.
- Tik īsā laikā nevar spēt Ne savu rudzu lauku nokopt, Ne mīlestību izmīlēt.