izmīņāt
izmīņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
PiemēriIzmīņāt zāli, labību.
1.1.Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
PiemēriAutobusa stāvvietā sniegs bija izmīņāts.