izmirt
izmirt 3. pers. -mirst, pag. -mira intransitīvs, darbības vārds
1.Nomirt (par daudziem vai visiem).
PiemēriAgrāk epidēmijās daudzi cilvēki izmira.
1.1.Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
PiemēriPamazām dzimta izmira.
1.2.Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
PiemēriDinozauri – izmirusi rāpuļu grupa.
2.Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
PiemēriPasažieru osta likās izmirusi.