izmisums
izmisums lietvārds; vīriešu dzimte
Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
PiemēriDziļš izmisums.
- Dziļš izmisums.
- Viņu pārņēma pilnīgs izmisums.
Stabili vārdu savienojumiDzīt izmisumā. Krist izmisumā.
- Dzīt izmisumā — izraisīt izmisumu.
- Krist izmisumā — izmist.