Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izmīdīt
izmīdīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
PiemēriIzmīdīt zāli.
1.1.Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
PiemēriIzmīdīts pagalms.